Ja tev pieder mežs, tu to droši vien zini no savas pieredzes: zvani no nepazīstamiem numuriem ar solījumu „laba cena tieši šodien". Tā nav sakritība. Pēdējo mēnešu notikumi parāda, kā šī sistēma darbojas.
Februārī LSM atklāja, ka Latvijas mežu īpašnieku kontaktu datubāzes — vārds, tālrunis, e-pasts, kadastra dati — tiek tirgotas par dažiem simtiem eiro. Cena gadu gaitā ir kritusies no desmitiem tūkstošu līdz 500–600 eiro, jo saraksti ir izplatījušies plaši. Pastāv aizdomas, ka dati sākotnēji noplūduši no valsts sistēmām; Valsts meža dienests lietu ir nodevis policijai. Uzpircēju zvanu centri ar šiem sarakstiem strādā katru dienu — kā LTV raidījumam atzina viens no tirgotājiem, „menedžeri māk apstrādāt pensionārus".
Jūnija beigās klāt nāca vēl viens trieciens: kiberuzbrukums „Latvijas valsts mežiem". Uzbrucēji 1. jūlijā publiskoja 44 gigabaitus nozagto datu — iekšējos dokumentus, e-pasta saraksti, sistēmu paroles. Drošības eksperti ziņo, ka izspiedēji pieprasa vairāk nekā 600 000 eiro, un uzbrukumi nozarē turpinās.
Ko tas nozīmē tev kā īpašniekam? Divas lietas.
Pirmkārt, ja tev zvana par mežu, ko nekur neesi sludinājis — tavi dati, visticamāk, ir kādā nopirktā sarakstā. Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi: zvanītājam pēc pieprasījuma ir jāpasaka, no kurienes ņemti tavi dati, un jāpārtrauc zvanīt, ja to pieprasi. Praksē neviens par šiem zvaniem vēl nav sodīts — tāpēc vienīgā reālā aizsardzība ir neatkarīga informācija par cenu.
Otrkārt, izvēlies rīkus, kas tavus datus neievāc. MežaTirgus ir uzbūvēts tieši pēc šī principa: meža vērtības un saņemtā piedāvājuma pārbaudi vari veikt, nenorādot ne vārdu, ne tālruni, ne e-pastu. Mēs mežus nepērkam, kontaktus nepārdodam un pelnām tikai no pircēju komisijas maksas izsolēs, kurās pircēji tavu vārdu neredz. Tas nav mārketinga sauklis — tas ir mūsu Godīguma kodekss ar publisku izmaiņu vēsturi: mezatirgus.lv/godigums.
Tavi dati ir noplūduši jau pietiekami. Vismaz lēmumu par sava meža cenu vari pieņemt, nevienam sevi neatklājot: mezatirgus.lv/meza-cenas-kalkulators.
Bērza papīrmalkas iepirkuma cenas Latvijā šogad klusi, bet stabili kāpj. MežaTirgus cenu monitorings, kas katru nakti apkopo 18 koksnes iepircēju publiskos cenrāžus, rāda: janvārī vidējā cena bija 53,08 €/m³, jūlijā — jau 64,61 €/m³. Tas ir +22% pusgada laikā.
Pie atsevišķiem iepircējiem kāpums ir vēl straujāks — viens no monitoringa avotiem no aprīļa beigām līdz jūlija sākumam cenu pacēlis no 56,10 līdz 67,80 €/m³ (+21% divos mēnešos), sasniedzot augstāko līmeni pēdējos 12 mēnešos.
Ko tas nozīmē meža īpašniekam? Papīrmalka ir sortiments, kas rodas galvenokārt kopšanas cirtēs — tieši tajos darbos, kurus daudzi īpašnieki gadiem atliek. Ja tavā mežā ir pienācis laiks krājas kopšanas cirtei, šis ir izdevīgāks brīdis nekā pērn: par to pašu darbu tirgus šobrīd maksā par piekto daļu vairāk.
Divas lietas, ko paturēt prātā. Pirmkārt, cenas starp iepircējiem atšķiras būtiski — arī šobrīd starpība starp zemāko un augstāko piedāvājumu pārsniedz 10 €/m³, tāpēc salīdzināt cenas ir tavās interesēs — runa ir par tavu maku. Otrkārt, cena vienmēr jāskata kopā ar piegādes nosacījumiem: cena „pie ceļa” un cena „ar piegādi” nav tas pats.
Visu 18 iepircēju aktuālās bērza papīrmalkas cenas: mezatirgus.lv/koksnes-cenas/birch_pulpwood. Turpat vari pieteikties bezmaksas cenu paziņojumiem — nosūtīsim e-pastu, kad cena būtiski mainīsies.
Nedēļas nogalē AS «Latvijas valsts meži» (LVM) konstatēja kiberdrošības incidentu savā IT infrastruktūrā. Drošības apsvērumu dēļ uz laiku atslēgtas vairākas ārējās sistēmas — LVM GEO, karšu pakalpojumu sistēma un medību lietotne «Mednis» —, kā arī daļa iekšējo sistēmu datu apmaiņai ar pakalpojumu sniedzējiem un klientiem.
Pēc CERT.LV informācijas, atbildību uzņēmusies ārvalstu, finansiāli motivēta izspiedējvīrusa (ransomware) grupa, kas līdzīgi rīkojusies arī citās valstīs. Uzbrucējs publiskojis iegūtos datus, un CERT.LV veic to analīzi. Hakeru forumā uzbrucējs lielījies ar aptuveni 7000 paroļu sarakstu — LVM norāda, ka tik daudz paroļu nav, taču apstiprina, ka paroles ir kompromitētas un aptuveni 1400 darbiniekiem tās jāatjauno.
LVM ir viens no trim uzņēmumiem, kas izstrādā šī gada Saeimas vēlēšanu sistēmu. Uzņēmums uzsver, ka šīs sistēmas izstrāde bijusi nodalīta un nav cietusi, taču drošības pēc to pārbaudīs.
Incidentā iesaistīta CERT.LV un valsts drošības iestādes, informēti NATO un ES partneri; Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi izmeklēšanu. Ministru prezidents norādījis uz nopietniem jautājumiem par valsts kiberdrošības gatavību. 26. jūnijā uzņēmums strādāja ārkārtas režīmā, turpinot sistēmu atjaunošanu.
Ko tas nozīmē meža nozarei: LVM GEO un karšu sistēmu pārtraukums īslaicīgi ietekmē ikvienu, kas izmanto LVM digitālos pakalpojumus — gan medniekus, gan tos, kas pārbauda valsts mežu kartes. Incidents atgādina visai nozarei par kiberdrošības pamatiem: aktuālas paroles, divfaktoru autentifikācija un piesardzība pret e-pastiem ar saitēm un pielikumiem.
Sekosim līdzi. Aktuālo oficiālo informāciju sniedz CERT.LV un LVM.
No šodienas šeit apkoposim svarīgāko Latvijas meža nozarē — koksnes cenu izmaiņas, laikapstākļu ietekmi uz mežizstrādi, izmaiņas likumdošanā un nozares notikumus — kā arī jaunumus no pārbaudītiem nozares uzņēmumiem.
Mērķis ir vienkāršs: lai meža īpašnieks pieņem labākus lēmumus par savu mežu, balstoties uz aktuālu un pārbaudītu informāciju.